Šodien aprit tieši gads kopš esmu pārcēlusies uz Londonu. Šis ir bijis neiedomājamiem izaicinājumiem, pārdzīvojumiem, priekiem un iespējām pilns gads. Šā gada laikā piecas reizes esmu pārcēlusies no vienas dživesvietas uz nākamo - sākot at dzīvi vienmēr dzīvelīgajā Brick Lane apkārtnē, kur visvairāk izjutu starpkulturālo vidi. Pēc tam pārceļoties uz diez gan turīgo West Hampstead rajonu (kur kā vēlāk izrādās dzīvo arī Jude Law), tad uz jauko Highbury & Islington, kur pirmo reizi dzīvoju mājā, kuru dalīju ar vēl četriem cilvēkiem, tad tālāk aizvirzījos uz Londonas dienvidu daļu - Camberwell, kur nemaz tik priecīga nejutos, kur pārdzīvoju arī Londonas nemierus un vairākas bailīgas un nedrošas situācijas, pazaudēju savu superīgo šalli un iemīlējos Deivida Linča filmās. Un tagad, kopš Septembra vidus dzīvoju vairāk patstāvīgā vietā, kuru dalu ar vēl četriem cilvēkiem un kas atrodas tajā Londonas galā, kas mani visvairāk ir vilinājis - Austrumos - Hackney.
Vēljoprojām ļoti lepojos,ka esmu šo laiku izdzīvojusi bez Smart phone kabatā un tagad jau vairs arī nejūtu tik ļoti lielu nepieciešamību pēc tā. Dažas reizes esmu arī pārspējusi manu Londonas labāko draugu Journey planner sava maršruta izplānošanā, kuru gan vēljoprojām lietoju ikdienā. Un vēl - vairs nebaidos no cilvēkiem, kas nāk man pretī un pret kuriem man kādreizējos laikos būtu bijuši kaut kādi jocīga veida aizspriedumi!
Lai arī pieredze un pārdzīvojumi man ir bijuši diez gan skarbi tomēr nevarētu teikt, ka Londona mani nav lutinājusi. Dažu palielāku upuru dēļ esmu nostājusies uz savām kājām, saņēmusies un satikusi brīnišķīgus cilvēkus un nokļuvusi īstajā vietā un īstajā laikā! Tas ir tik apbrīnojami kādas pārsteidzošas situācijas tik Londona tev nepiegādā un kādu lomu nejauši satikti cilvēki Tev dzīvē nospēlē.
BET - ir arī vairākas lietas, kuras vēljoprojām nekādi nespēju izprast - kāpēc sievietes publiskā vietā krāsojas? Kā divstāvīgie autobusi var izspraukties caur šaurajām ieliņām tik lielā ātrumā un nenoskrāpēt ielas malā noparkotās mašīnas? Kāpēc visi itāļi domā,ka es saprotu un protu runāt itāliski? Kāpēc mana angļu valoda nepaliek labāka un kāpēc man nepielīp britu akcents? Kāpēc uz ielas daudzviet mētājas vistu kauli? Kāpēc meitenes valkā saplēstas zeķubikses un staigā ar nolupušu nagu laku? Nekādi neizprotu Londonas laikapstākļus. Kā tik daudz cilvēku var sastūķēties tik mazā metro vagoniņā? Kā nākas, ka bumba, kuru izmanto softbolā nav nemaz mīksta? Kreisās puses satiksme un divi krāni virs izlietnes. Kāpēc tad, kad laukā ir tikai -1, šķiet,ka ir -10? Kāpēc man vienmēr ir aukstāk nekā britiem?
Redzēs kur mans ceļš tālāk aizvedīs un vai spēšu rast atbildes uz šiem būtiskajiem jautājumiem, tomēr vēljoprojām izbaudu Londonas lielisko dzīvi un šovakar savu gada jubileju nosvinēju tīri londoniskā garā - ēdot indiešu kariju, klausoties indiešu mūziku un pavadot laiku ļoti starptautiskā vidē - ar ungāriem, itāļiem, indiešiem, amerikānieti, ķīnieti un latvieti :)
Priekā!
