Tuesday, 20 September 2011

Slinkums un mājas

Jā, jā, jā...noslinkoju un nenoturējos pati pie sava solījuma rakstīt vismaz reizi nedēļā...

Pēdējās nedēļas ir bijušas diez gan aizņemtas un ne gluži nodarbju ziņā, bet vairāk emocionālā ziņā, jo galva ir bijusi pilna ar dažādām domām par neatrisinātām lietām. Galvenokārt tas viss ir saistīts ar māju iegūšanu Londonā. Tad nu ar lielu lepnumu un siltumu sirdī varu teikt, ka beidzot dzīvoju vietā, kuru patiešām izjūtu kā mājas :) Nevienā no iepriekšējām vietām īsti tā nejutos (izņemot vienā, bet tur pavadīju tikai divas nedēļas un tad diemžēl nācās izvākties). Bet tagad esmu tik priecīga,ka pēc pusgada Londonā esmu atradusi lieliskus mājas biedrus un vēl lieliskāku māju!

Visneticamākais ir tas, ka šis process nemaz nebija tik sarežģīts kā sākumā sķita, tomēr no otras puses man tas ir aizņēmis veselu pusgadu...khmm... Jebkurā gadījumā savus meklējumus sāku ar mājas biedru atrašanu, jo mājas sajūtas radīšanai cilvēki ir svarīgākā savstādaļa. Tad nu atradu vienu īru puisi - Maiklu (Michael), kurš arī gribēja atrast jaunu mājvietu, abi sapratām, ka labprāt dzīvotu kopā un sākām visu procesu! Pamazām mums pievienojās viņa draugs Pīters (Peter), kurš arī ir īrs un izrādās, ka viņi patiesībā ir brālēni un tad pievienojās arī mana bijusī kolēģe no Latvijas - Līva, kas tieši šajā laikā meklēja jaunu mājvietu, jo viņas dullā dzīvokļa īpašniece izdomāja atgriezties no savas mentālās slimnīcas ātrāk, nekā bija paredzēts, tad nu nabaga Līva vairs pēdējās dienas pat nevarēja savā dzīvoklī izturēt, jo tā sieviete patiešām ir traka (runājas ar eņģeļiem un nodod sveicienus no Līvas mirušās vecmāmiņas...).

Vēlāk arī vēl vien paziņa no Latvijas draugu loka mums pievienojās - Elīna, jo kopā mājā ir nepieciešami pieci mājas biedri, lai varētu finansiāli to atļauties un tad nu arī visi satikāmies, lai izdomātu labāko mājas meklēšanas stratēģiju. Sadalījām Londonu pa rajoniem (tomēr vairāk skatoties uz Austrumlondonu, jo tā mums visiem diez gan mīļa un arī cenas saprātīgas) un nolēmām sākt meklējumus! Un jāsaka kā ir - mēs esam baigie veiksmes luteklīši, jo jau tajā pašā vakarā Līva netīšām uzgāja vienu lielisku māju, kura atbilda pilnīgi visiem izvirzītajiem kritērijiem! Tad nu tagad dzīvojam vienā no topošajiem stilīgajiem Londonas rajoniem - Hackney. Mājai ir koka grīdas, mazs, mīlīgs dārziņš, pat jumta terasīte, plaša virtuve, divas vannas istabas, viesistaba, kur kopīgi varam sēdēt pie kamīna (kurš darbojas) un arī maza chill out zona pie virtuves, kur droši vien notiks lielākā daļa tusiņu!

Ir tikai trīs nozīmīgi mīnusi - dažās guļamistabās nevaram pilnībā aiztaisīt durvis (jo nav ierīkotas durvju mēlītes), taču tas ir diez gan viegli atrisināms jautājums. Otrs mīnuss ir, ka vieni kaimiņi ir ļoti neforši - divi melni džeki (šķiet,ka musulmaņi), kas sūdzās par ballīšu troksni (šo problēmu var diez gan viegli ignorēt) un trešais - nekādi neizdodas aiziet laicīgi gulēt, jo visu laiku kaut kas jārunājas ar mājas biedriem un jādzer vīns! :)

Tagad mājās dzīvoju jau pusotru nedēļu un pirmajā (pārvākšanās) nedēļas nogalē ļooooti daudz laika pavadījām kārtojot un tīrot jauno mājvietu. To pašu tad arī turpinājām darīt visas pārējās nedēļas garumā. Savukārt šajā nedēļas nogalē rīkojām lielisku sālsmaizes ballīti Hipsteru stilā :) Sanāca pilna māja ar viesiem, mēs bijām pagatavojuši vienreizēju veģetāro galdu (jo esam divi veģetārieši un viens vegāns, tā kā vairākums pār gaļēdājiem - juhūū). Ballīte izdevās lieliska un pēdējie viesi aizgāja mājās tikai deviņos no rīta. Pēc tam pamodāmies ap 12tiem un visi kopīgi 40 minūšu laikā iztīrījām māju un brokastojām saulainajā dārzā - tik lieliski :) Mums pat ciemos ik pa laikam nāk divi kaimiņu kaķi un dažas vāveres!

Kad beidzot nopirkšu kādu fotografēšanas ierīci, tad noteikti parādīšu arī bildes - galu galā visiem gribu izrādīt savu jauno mitekli! Un vēl - tā kā mums ir viena viesistaba un viena super mini istabiņa, tad varam arī uzņemt viesus! Mums pat ir arī piepūšamā gulta, tā kā dodiet tik ziņu, ja gadās būt Londonā!

Jā, beidzot arī emocionāli varu atvēlēt laiku domāt par kādām citām lietām un citiem mērķiem un ir iestājies zināms miers un drošības un stabilitātes sajūta... Nekad nebiju domājusi, ka Mājas dod tik ļoti daudz!

Bučas!

L in L

No comments:

Post a Comment